Select Page

Negaidīts COVID-19 uzliesmojums 2020. gadā izplatās visā pasaulē, tostarp Ķīnā, izraisot starptautisku sabiedrības veselības krīzi, kas atstāj milzīgu ietekmi uz sociālo kārtību un ekonomisko darbību. COVID-19 pandēmija spēcīgi ietekmē gan piedāvājumu, gan pieprasījumu, izjaucot globālās piegādes ķēdes, ierobežojot cilvēku patēriņu un samazinot globālo ražošanu, tirdzniecību un pārrobežu investīcijas.

Tā kā Ķīnair galvenā valsts, kuru skārusi šī epidēmija, un viena no pasaules galvenajām importa un eksporta valstīm un ārvalstu investīciju avotiem, pašreizējā globālās ekonomikas situācijā, kas ir arvien satraucošāka, sarežģītāka un sarežģītāka, tā ievērojami ietekmēja Ķīnasārējo tirdzniecību un ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI).

Ķīna, tāpat kā pārējā pasaule, saskārās ar problēmām

Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministrijas (MOFCOM) dati liecina, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojuma ietekmē ārvalstu tiešās investīcijas šajā valstī 2020. gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmajiem trim mēnešiem samazinājās par 10,8 %, sasniedzot 216,19 miljardus juaņu. Martā vien ārvalstu investīcijas samazinājās par 14,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šajā rakstā mēs aplūkojam jaunākos ārvalstu tiešo investīciju datus un apspriežam, kā Ķīna plāno stabilizēt ārējo tirdzniecību un investīcijas pēc COVID-19 ierobežojumiem.

ĀTI un tirdzniecības dati 2022. gadā

Ķīna joprojām ir lielisks galamērķis globālajām investīcijām, jo jaunākie dati liecina, ka lielākās ekonomikas valstis, tostarp Dienvidkoreja, ASV un Vācija, šā gada pirmajā pusgadā turpināja palielināt ieguldījumus Ķīnas tirgū, tādējādi faktiski atspēkojot apgalvojumus par kapitāla aizplūšanu no Ķīnas uz citiem reģioniem.

Lai gan šā gada pirmajā pusgadā epidēmija ietekmēja piegādes ķēdes, Ķīna joprojām ir globālo starptautisko uzņēmumu izaugsmes dzinējspēks, un Ķīnas valdība ir apsolījusi padarīt Ķīnu par vietu, kur ārvalstu uzņēmumi uzdrošinās investēt.

Ķīnas ārvalstu tiešo investīciju faktiskais izlietojums 2022. gada pirmajos sešos mēnešos pieauga līdz 723,31 miljardam juaņu, kas ir par 17,4 % vairāk nekā gadu iepriekš. ASV dolāru izteiksmē ārvalstu investīcijas Ķīnā palielinājās par 112,35 miljardiem ASV dolāru, kas ir pieaugums par 21,8 %, liecina Tirdzniecības ministrijas (MOFCOM) dati.

Ķīna joprojām piesaista ārvalstu investorus un uzņēmējus

Primārās ekonomikas joprojām ir piesaistītas Ķīnas tirgum, neraugoties uz to, ka Omicron uzliesmojumi un citi saspīlējumi radīja negatīvas sekas. Pēc avota Dienvidkoreja ir pirmajā vietā ar 37,2 % pieaugumu, tai seko ASV ar 26,1 % un Vācija ar 13,9 % pieaugumu.

Šie dati norāda uz joprojām noturīgu ārvalstu investoru entuziasmu Ķīnas tirgū neatkarīgi no globālās izmisuma situācijas kopumā. Tas noliedza iepriekšējos ziņojumus, ka starptautiskie uzņēmumi no Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas valstīm pamet Ķīnas tirgu un novirza savus ieguldījumus uz citām valstīm, piemēram, Vjetnamu un Indiju.

Šie skaitļi daudz ko liecina par to, ka Ķīna joprojām ir pievilcīgs investīciju galamērķis starptautiskajiem investoriem.

Pēc kategorijām MOFCOM norādīja, ka ārvalstu līdzekļu pamatizmantošana augsto tehnoloģiju nozarēs pieauga par 33,6 %.

Saskaņā ar Dienvidkorejas muitas statistikas datiem Dienvidkorejas eksports uz Ķīnu šā gada maijā bija 13,4 miljardi ASV dolāru, savukārt imports no Ķīnas pārsniedza 14 miljardus ASV dolāru, norādot, ka Ķīna jau 18 gadus pēc kārtas ir Dienvidkorejas lielākais tirdzniecības partneris.

ASV investīcijas Ķīnā galvenokārt ir koncentrētas jaunās enerģijas transportlīdzekļu un to daļu, kā arī mašīnu un iekārtu jomā.

Lai gan zemāku darbaspēka izmaksu dēļ ir notikuši daži investīciju pārvedumi uz Dienvidaustrumāzijas valstīm, tas nav pretrunā ar to investīciju plāniem Ķīnā, kas vairāk attiecas uz aliansi augsto tehnoloģiju nozarēs un ir saskaņā ar Ķīnas inovāciju virzītu uzlabošanas stratēģiju.

Ir apšaubāms, vai šis temps saglabāsies līdz gada beigām. Pieprasījums pēc Ķīnas eksporta ārzemju tirgos ir samazinājies, jo daudzās valstīs pēc COVID-19 bloķēšanas ir normalizējusies situācija un patērētāji vairāk tērē par pakalpojumiem un mazāk – par precēm.

Turklāt augstā inflācija daudzās attīstītajās valstīs samazina aizjūras patērētāju vēlmi tērēt par Ķīnas importu. Slinkums importa izaugsmē nozīmē arī vāju iekšzemes pieprasījumu.

Ķīnas pasākumi ārējās tirdzniecības un investīciju stabilizēšanai 2022. gadā

Ķīnas politikas veidotāji ir norādījuši, ka ārējās tirdzniecības un investīciju stabilizēšana būs izšķirošs uzdevums, lai 2022. gadā veicinātu ekonomikas izaugsmi, tāpēc Ķīna jau ir īstenojusi vairākus stimulējošus pasākumus, lai uzlabotu ekonomiku, ņemot vērā stingros COVD-19 ierobežojumus, un liela daļa atbalsta tiek sniegta mazajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas ir smagi cietuši.

29. aprīlī ĶKP augstākās vadības sanāksmē tika uzsvērta nepieciešamība paplašināt augsta līmeņa atvēršanu, norādot, ka ir būtiski aktīvi reaģēt uz ārvalstu uzņēmumu vajadzībām un stabilizēt ārvalstu kapitālu un ārējo tirdzniecību.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija (MOFCOM) ir iecēlusi īpašu darba grupu lielu ārvalstu investīciju projektu jautājumos, lai palīdzētu ārvalstu uzņēmumiem koordinēt un atrisināt dažus jautājumus, piemēram, ražošanas atsākšanu, personāla ieceļošanu, loģistiku un transportēšanu pēdējā Omikronu konflikta laikā. Ministrija arī apņēmās, ka nākamajā posmā tā turpinās cieši uzraudzīt epidēmijas situāciju, sadarbosies ar nozīmīgiem departamentiem un vietējām pašvaldībām un nekavējoties reaģēs uz jaunām problēmām, par kurām ziņo ārvalstu uzņēmumi.

Saskaroties ar pašreizējiem izaicinājumiem, kas pārsniedz gaidīto, sagaidāms, ka Ķīna pieņems daudzus paņēmienus, lai līdzsvarotu ārvalstu investīcijas visa gada garumā.

Ķīna turpinās īstenot tādus pasākumus kā slēgta cikla pārvaldība un “baltie saraksti”, lai sistemātiski veicinātu darba un ražošanas atsākšanu, tādējādi nostiprinot piegādes ķēdes un vienlaikus pretdarbojoties epidēmijai.

Ķīna ir pastiprinājusi centienus veicināt atvēršanu, piemēram, īstenojot tādus pasākumus kā valsts ārvalstu ieguldījumu negatīvais saraksts. Tajā pašā laikā Ķīna var centralizēt ārvalstu uzņēmumu pašreizējo tirgus aizsardzību un vēl vairāk uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Ķīna var izmantot arī lielākās ekonomikas un tirdzniecības izstādes, piemēram, Ķīnas Starptautisko importa izstādi, Kantonas gadatirgu un Pakalpojumu tirdzniecības gadatirgu, lai veicinātu ieguldījumu veicināšanu.

Secinājums

ĀTI Ķīnā joprojām ir samērā spēcīgas, neraugoties uz pašreizējām problēmām Ķīnas tirgū, turklāt atbalsta politika var piespiest vairāk ārvalstu investoru ienākt un paplašināties Ķīnas primārajos tirgos.

Attiecībā uz ārējo tirdzniecību atlikušajos mēnešos labvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības rādītājiem var turpināt atstāt loģistikas ķēžu nostiprināšana un ostu pilna potenciāla atjaunošana. Muitas procedūru atvieglošana un paātrināšana, kā arī “zaļo kanālu” izveide konkrētām precēm arī varētu palīdzēt uzlabot tirdzniecību dažās nozarēs, un atbalsts tirgotājiem varētu sniegt tik ļoti nepieciešamo īstermiņa komfortu.

No otras puses, pieprasījuma samazinājumu gan ārzemju, gan iekšzemes tirgos var būt grūtāk mazināt, un tas daļēji būs atkarīgs no starptautiskās makroekonomiskās perspektīvas, kā arī no COVID-19 situācijas iekšzemē.

Tā kā Ķīna turpina atvērt savas durvis ārvalstu dalībniekiem, aizvien vairāk ārvalstu fondu pārvaldības uzņēmumu vēršas Ķīnā, lai uzsāktu uzņēmējdarbību, kas valstij sniegs ievērojamu labumu.

Ja vēlaties uzsākt uzņēmējdarbību Ķīnā, sazinieties ar Damalion ekspertu.