Otrdien, 2025. gada 18. martā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump) deva rīkojumu saviem bruņotajiem spēkiem ievērot 30 dienu pamieru attiecībā uz Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Tomēr šī vienošanās neattiecas uz aktīvajām frontes līnijām vai civiliedzīvotājiem, tādējādi radot jautājumus par tās efektivitāti, lai panāktu visaptverošu mieru.
Baltais nams uzsvēra nepieciešamību novirzīt resursus no karadarbības uz Krievijas un Ukrainas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu. Līderi vienojās, ka šis pamiers enerģētikas un infrastruktūras jomā būs pirmais solis ceļā uz mieru, plānojot tehniskās sarunas par jūras pamiera īstenošanu Melnajā jūrā, kā arī diskusijas par pilnīgu pamieru un pastāvīgu mieru.
Prezidents Tramps, kurš centās panākt Putina piekrišanu beznosacījumu pamieram, savā ierakstā vietnē “Truth Social” raksturoja sarunu kā “ļoti labu un produktīvu”. Viņš pauda cerību, ka no šī ierobežotā pamiera tiks ātri pāriet uz pilnīgu karadarbības pārtraukšanu un kara izbeigšanu.
Tomēr nolīgums nav pietiekams, lai panāktu beznosacījumu pamieru uz 30 dienām, ko Ukraina bija iepriekš pieņēmusi. Putins izklāstīja vairākus nosacījumus plašākām miera sarunām, tostarp pilnīgu ārvalstu militārās palīdzības un izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu ar Kijevu. Šī nostāja atbilst Krievijas konsekventajai prasībai visa konflikta laikā izbeigt Rietumu atbalstu Ukrainai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paudis skepsi par Putina sirsnību miera centienos. Viņa bažām pievienojās kāds anonīms Ukrainas likumdevējs, kurš norādīja, ka piekrišana apturēt uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai tieši pirms pavasara ne vienmēr liecina par patiesu ieinteresētību miera panākšanā.
Šīs vienošanās noslēgšanas laiks ir nozīmīgs, jo Krievija kara laikā vairākkārt ir vērsusies pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Ugunspārtraukšana notiek laikā, kad Ukraina ir arī demonstrējusi lielākas spējas uzbrukt Krievijas teritorijā, par ko liecina nesenie dronu uzbrukumi Krievijas degvielas ražošanas objektiem.
Lai gan šis notikums ir potenciāls solis ceļā uz deeskalāciju, ir svarīgi atzīmēt, ka vienošanās neattiecas uz vardarbību, kas turpinās frontes līnijās, vai ietekmi uz civiliedzīvotājiem. Ugunspārtraukšanas ierobežotais raksturs rada jautājumus par tās potenciālu novest pie visaptveroša miera līguma noslēgšanas.
Starptautiskā sabiedrība uzmanīgi sekos līdzi šā pamiera īstenošanai enerģētikas infrastruktūras jomā un tā ietekmei uz plašāku konfliktu. Šīs sākotnējās vienošanās panākumi varētu pavērt ceļu plašākām sarunām, kas, iespējams, ietvertu diskusijas par teritoriālajiem jautājumiem un tādu strīdīgu teritoriju kā Zaporožjes elektrostacija nākotni.
Kā daļu no notiekošajiem diplomātiskajiem centieniem Tramps ir minējis plānus doties uz Saūda Arābiju, lai tiktos ar Putinu un turpinātu apspriest pamieru, lai gan Baltais nams vēl nav apstiprinājis precīzu šīs tikšanās laiku.
Nobeigumā jāsecina, ka, lai gan vienošanās par uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas infrastruktūrai ir ievērojams pavērsiens Krievijas un Ukrainas konfliktā, tās ierobežotais tvērums un Ukrainas vadības skepse uzsver sarežģītās problēmas, kas joprojām pastāv, lai panāktu ilgstošu mieru. Nākamās nedēļas būs izšķirošas, lai noteiktu, vai šis pamiers var kalpot par pamatu visaptverošākām sarunām, vai arī tas izrādīsies vēl viens īslaicīgs pārtraukums ieilgušā konfliktā.
Šim paziņojumam ir tikai informatīvs raksturs.